Login:
Password:
Nav paroles? Reģistrējies te!
AktuāliPar mumsKontaktiProduktiVakances

Produkti

Gurķi

Gurķis parastais vai lauka gurķis(lat. Cucumis sativus)- viengadīgs ķirbju dzimtas augs, auglis- oga, kā kultūraugs bija pazīstams jau 6000 gadu atpakaļ. Tā dzimtene ir tropiskie Indijas un Ķīnas rajoni, kur tas aug savvaļā kā liāna vēl mūsdienās. Savvaļas gurķa augļi ir mazi un rūgti, tāpēc tos pārtikā neizmanto.

 Gurķi ir nokļuvuši arī Ginnesa rekordu grāmatā. Pats garākais gurķis tika izaudzēts Ungārijā, tā garums sasniedza 1.83m.

Pārtikā lieto negatavus gurķa augļus svaigā veidā, sālītus vai marinētus. Gurķi satur līdz 95% ūdens, 1-2% cukurus, 0.7-1% olbaltumvielas, nenozīmīgu daudzumu vitamīnus(Cvit, B1, B2, karotīnu), organiskās skābes, ēteriskās eļļas un minerālvielas. Svarīgākās no minerālvielām ir kālijs, fosfors un dzelzs. Kālijs cilvēka organismā veicina ūdens izdalīšanos un labvēlīgi ietekmē sirds un nieru darbību. Gurķiem ir zema kaloritāte: 11-12 kcal/100g.

 Kā redzams gurķis nav nekāda vitamīnu krātuve, taču pateicoties savam maigajam aromātam un garšai tas ieņem stabilas pozīcijas mūsu ikdienas ēdienkartē.

Mūsdienās gurķi ieguvuši ļoti plašu pielietojumu: tos izmanto pārtikā, medicīnā, kosmetoloģijā. Pēdējais jaunums- pepsikola ar gurķu garšu šogad parādījās Japānā.

Pērkot gurķus veikalā, jāizvēlas vidēja lieluma augļi (10-15cm) spilgti zaļā krāsā, nedrīkst būt savītuši. Tā kā gurķi satur ļoti daudz ūdens, tos nav ieteicams ilgstoši uzglabāt. Nekādā gadījumā neglabājiet gurķus istabas temperatūrā- tie ātri sažūs un nebūs kraukšķīgi.

Gurķi salātos ļoti labi sader ar garšaugiem (dillēm, piparmētru, baziliku, maurlokiem) un krējumu.

Augustā, kad gurķu ir daudz, mūsu mājas virtuve pārvēršas par mazu konservu rūpnīcu. Katrai sevi cienošai saimniecei ir sava konservēšanas metode un marinādes recepte. Ziemā marinētie gurķīši tiek celti galdā gan svētkos, gan ikdienā un tie ir labs papildinājums mūsu ēdienkartei.

 

 Atpakaļ