Login:
Password:
Nav paroles? Reģistrējies te!
AktuāliPar mumsKontaktiProduktiVakances

Produkti

Burkāni

          Domājams, ka burkānu dzimtene ir Vidusāzija (Irāna, Afganistāna), bet jau tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras tie bijuši sastopami arī citur, jo ir noskaidrots, ka burkānus pazina senie ēģiptieši, senie grieķi un romieši. Pēc zīmējumiem ēģiptiešu kapenēs var spriest, ka burkāni lietoti ārstniecībā.

     

  

          Neko vēl nezinot par vitamīniem, cilvēki bija ievērojuši, ka burkāni palīdz atlabt slimajiem un vārgajiem, veicina gremošanu, nāk par labu redzei, noder arī par caurejas līdzekli. Runā, ka tie karotāji, kas slēpušies Trojas zirgā, pirms tam ēduši ļoti daudz burkānu, lai iztukšotu savas zarnas un atbildīgajā brīdī nerastos problēmas. Bet tas, protams, ir tikai nostāsts. Senie grieķi esot centušies audzēt burkānus līdz ar puraviem, sīpoliem un redīsiem, taču tas viņiem veicies slikti, jo toreizējie burkāni bijuši negaršīgi, balti, ar zarotu sakni. Ceļu uz ēdamgaldu pirmie atraduši burkānu laksti, kas izmantoti līdzīgi citiem zaļumiem, bet ārstniecībā biežāk lietotas sēklas. Senie romieši ēduši gan svaigus, gan vārītus burkānus ar mērci no ķimenēm, veca vīna un eļļas. Bet senos laikos jau nebija stingras robežas starp zālēm un ēdienu.

          Asprāši stāsta šādu medicīnas vēstures īso kursu: kad cilvēks pirms 3000 gadiem saslima un gāja pie ārsta, tas viņam teica – apēd šo te saknīti; pirms 1000 gadiem: neēd saknīti, tā tāda pagānu būšana, labāk noskaiti lūgšanu; pirms 150 gadiem: neesi māņticīgs, labāk iedzer šo uzlējumu; pirms 50 gadiem: visādi uzlējumi nav labi, ņem šo tableti; pirms 15 gadiem: šīs tabletes nav gana efektīvas, izrakstīšu antibiotikas; bet šodien daudzos gadījumos atkal atgriežamies pie saknītēm, jo kopumā kļuvis skaidrs, ka veselīgu uzturu nevar aizstāt nekas. Un burkāns allaž uzskatīts par vienu no veselīga uztura stūrakmeņiem.

        Burkāni ir vieni no izplatītākajiem dārzeņiem, tie ir divgadīgi seleriju dzimtas augi un tos audzē visā pasaulē. Saknes forma ir apaļa, cilindrveida, koniska. Saknes garums svārstās no 3cm līdz 40 cm atkarībā no šķirnes. Oranžā krāsa burkāniem kādus tos pazīstam šodien ir selekcionēta Hollandē 16-17 gadsimtā, un ne velti šīs nācijas krāsa ir oranžā krāsa.

          Atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem saknes garums variē no 1 cm līdz 40-50 cm, forma – no apaļas līdz cilindriskas vai koniskas, mizas un mīkstuma krāsa ir ļoti daudzveidīga – balta, dzeltena, oranža vai violeta.

      

            Smiltīs vai mālsmiltī labi padodas tikai agrīnās šķirnes, turpretī uzglabājamās šķirnes jāaudzē smagākā augsnē – smilšmālā. Jo smagāka augsne, jo košāka ir saknes krāsa. Parasti neiesaka audzēt burkānus augsnēs ar augstu trūdvielu saturu, jo tas veicina sānsakņu veidošanos. Burkāni ir mitruma prasīgi saknes piebriešanas laikā.

             Agrīnās šķirnes tiek vāktas jau jūnija beigās, bet pamatražas burkānus uzglabāšanai vāc septembrī, oktobrī. Vislabāk uzglabājas burkāni, kuri novākti pie augsnes temperatūras +12-15oC.

           Burkāni ar savu maigo, atsvaidzinošo garšu un īpatnējo aromātu ir ļoti iecienīti sakņaugi. Tajos ir daudz karotīna 9-10mg/100g produkta, toties C vitamīna burkānos ir maz – līdz 5mg/100g produkta, nelielos daudzumos burkānos ir B grupas vitamīni. Tajos ir daudz ogļhidrātu (pārsvarā glikoze)-6%, apmēram 1,0% minerālvielu – kālija, magnija, nātrija, kalcija, dzelzs, fosfora, sēra un citi, un 1-1.2% olbaltumvielu. Burkānu enerģētiskā vērtība ir 29-31 kkal/100g produkta. Burkānu krāsviela karotīns organismā pārvēršas par A vitamīnu. Karotīns visvairāk ir burkānu ārējā kārtā, tāpēc serde ir gaišāka. Burkānos ir īpaši daudz ēterisko vielu.

         Jau senatnē ar burkāniem ārstēja tuberkulozi, urīnceļu slimības, klepu, aizsmakumu un citas.

         Burkānus var grauzt vai sarīvēt smalkākus vai rupjākus. Labāk tos sarīvēt, nevis ēst sagrieztus gabalos, lai vēderam nebūtu smagi. No burkāniem var spiest sulu. Ja to spiež daudz un bieži, vēlams sulu papildināt ar izspiestajiem biezumiem. Arī biezumi jāēd, ne tikai sula jādzer. Burkānus var sutināt, tikai nevajag pārspīlēt ar eļļu. Ēdiena gatavošanas procesā eļļu labāk lietot nevis sākumā, bet beigās, lai dārzeņi pēc iespējas mazāk termiski cieš.


 Atpakaļ