Login:
Password:
Nav paroles? Reģistrējies te!
AktuāliPar mumsKontaktiProduktiVakances

Produkti

Rāceņi

Rāceņi jau bija pazīstami 4000 gadu atpakaļ, un kopš tā laika mēs viņus lietojam gan svaigā veidā salātos, gan ceptus, gan vārītus, gan sutinātus. Senie persieši un ēģiptieši rāceņus uzskatīja par vergu barību. Ēģiptieši ar to baroja piramīdu celtniekus. Taču senajā Romā rāceņi bija viena no izplatītākajām dārzeņu kultūrām

Rāceņi (Brassica Rapa L.) — divgadīgs krustziežu dzimtas augs, kas pirmajā gadā veido lapu rozeti un lodveida vai ovālu sakni, kas arī ir rāceņu ēdamā daļa.

Rāceņi, ir tradicionālie ziemas dārzeņi un līdz 18. gadsimtam, kad plaši izplatījās kartupeļi rāceņi bija vieni no galvenajiem ziemas dārzeņiem Eiropā un Krievijā. Rāceņi ir tuvs kāpostu radinieks un tiek uzskatīts, ka šī auga dzimtene ir Sibīrija. Ir zināmas daudzas rāceņu variācijas, kas atšķiras ar saknes formu, izmēru un krāsu.

Par rāceņu lielo nozīmi liecina tas, ka daudzās vēstures hronikās īpaši atzīmēti rāceņu neražas gadi un šis notikums aprakstīts kā liela mēroga nelaime līdzīgi kā karš un mēris. Un, protams, rāceņiem ir īpaša vieta krievu tautas folklorā.

Rāceņiem ir zema kaloritāte, bet ļoti liela uzturvērtība. Tie satur daudz minerālvielu,  karotīnu, C un PP vitamīnu. Savukārt zemais cukuru saturs padara rāceņus par neaizvietojamu uztura sastāvdaļu diabēta slimniekiem. Specifisko smaržu rāceņiem dod ēteriskās eļļas.

Arvien populārāki kļūst Japānā selekcionētie lapu jeb salātu rāceņi kokabu un kabuna.

 

 Salātu rāceņi iegūti krustojot Eiropas un Tālo Austrumu rāceņus. Lapu rāceņu vērtība ir tā, ka pārtikā var izmantot gan sakni, gan lapas. Lapu rāceņi tikpat kā nesatur ēteriskās eļļas, tāpēc tiem nav specifiskās asās smaržas un garšas.

 

 

 Atpakaļ